Veicot mežizstrādi, ikviens meža īpašnieks ir ieinteresēts gūt pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu,
un mums ir izstrādāts optimāls modelis šī procesa efektivizācijai.

SIA “Alder” sniedz kompleksu mežistrādes pakalpojumu klāstu — meža ciršanu, pievešanu, izvešanu.
Mūsu uzņēmums mežistrādi veic, izmantojot mūsdienīgāko mežistrādes tehniku. Profesionāli un labi apmācīti speciālisti ir ļoti nozīmīgi mežistrādes procesā, lai pareizi veiktu visus ieplānotos darbus. Pareizi veikta meža kopšana ir pamats veselīga un ienesīga meža atjaunošanai.

Mežistrādes pakalpojumu komplekss ietver:

cirsmas sagatavošanu izstrādes darbu uzsākšanai;
pameža tīrīšanu;
koku nozāģēšanu, atzarošanu un sagarumošanu pēc pasūtītāja dotās specifikācijas;
materiāla izvešanu no cirsmas līdz krautuvei;
transportēšanu.

Meža atjaunošana ir komplekss, sarežģīts un rūpīgi plānojams darbs,
kas jādara secīgi. Mežus atjauno vai nu mākslīgi, tos stādot un sējot, vai arī izcirstajām teritorijām ļauj atjaunoties dabiski.

Mākslīgā meža atjaunošana ietver:
augsnes gatavošanu;
kultūru ierīkošanu — katrai atjaunojamajai platībai atsevišķi mēs nosakām piemērotāko stādāmā materiāla sugu un veidu;
kultūru aizsardzību — pamatā tā ir aizsardzība pret kaitēkļiem, izmantojot atbilstošas ķimikālijas;
kultūru kopšanu — konkurējošo kokaugu un zālaugu aizvākšana no perspektīvo kociņu augšanas telpas;
mežaudzes kopšanu — jebkura jaunaudze augšanas gaitā izveidojas kā vairāk un mazāk attīstītu kokaugu kopums.

Tātad, izzāģējot atpalikušos, bojātos kociņus un atstājot tieši perspektīvos, mēs iegūstam jaunaudzi, kura nākotnē veidos mežu ar optimālu sugu sastāvu.

Meža īpašumos, kuros var prognozēt sekmīgu dabisko meža atjaunošanos, tiek izmantota šī metode. Šādās platībās nepieciešama augsnes virskārtas uzirdināšana sēklu dīgtspējas uzlabošanai, kā arī ir iespējama dabiskā atjaunošanās no atvasēm.

Rūpīgi un profesionāli kopjot, ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu jaunaudzi. Tomēr, lai arī vienkāršāks, ne visās platībās šis meža atjaunošanās modelis ir izmantojams.

Jaunaudžu kopšanas uzdevums ir izveidot vēlamo kokaudzes sastāvu ar noteiktu koku skaitu,

lai nodrošinātu kokiem pietiekamu augšanas telpu.

Ja kopšanas cirtes ir veiktas savlaicīgi un pareizi, tad ir iespējams izaudzēt augstražīgas un noturīgas mežaudzes.
Jaunaudžu kopšanu veic ar mērķi veicināt konkrētiem meža augšanas apstākļiem vislabāk piemērotu koku sugu attīstību.

Pareiza stādu izvēle ievērojami ietekmē krājas pieaugumu, kā arī stumbru kvalitāti. Pareizi izkopjot jaunaudzes,

atstājamiem kokiem ievērojami palielinās augšanas telpa, un samazinās meža audzēšanas cikla ilgums, proti,

vēlamo rezultātu iegūst vidēji par 10–20 gadiem ātrāk,

un koki ir ar taisniem un resniem stumbriem, tie mazāk cieš no slimībām.

Jaunaudžu kopšana nodrošina sastāva un koku skaita optimizēšanu, veicinot palikušo koku augšanu un palielinot mežaudzes nākotnes vērtību.

Apaugumu novākšana no grāvjiem, ceļmalām un transformējamām platībām
Apaugums ir aizaugušas, nekoptas pļavas, ceļmalas un krūmāji.

Mēs piedāvājam:
krūmu, zaru un sīkkoku apauguma novākšanu aizaugušās lauksaimniecības un transformējamās zemēs;

kombinētu apauguma novākšanu un augsnes sagatavošanu joslās mežaudžu sastāva uzlabošanai;

apauguma novākšanu pēc meža ugunsgrēkiem jaunaudzēs un no infrastruktūras objektiem — ceļiem un grāvju trasēm.

Taksācijas sagatavošana
Meža taksācija ir meža inventarizācija, kas nodrošina informācijas iegūšanu par mežu un

tās dokumentēšanu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Meža apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz meža inventarizāciju.

Meža inventarizācija ir nepieciešama, lai varētu veikt saimniecisko darbību mežā.

Meža īpašnieka pienākums ir vismaz reizi 20 gados veikt sev piederošā mežā meža inventarizāciju,

un tās materiālus iesniegt Valsts meža dienestā.

Dastošana augošu koku caurmēra mērīšana un sadalīšana pa sugām un

koku tehniskā derīguma kategorijām vai konkrētiem sortimentiem.

Dastošana ir nepieciešama, lai noteiktu precīzu koksnes krāju cirsmā. Dastošanā tiek uzmērīti visi meža nogabalā esošie koki,

tiem uzmēra caurmēru 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla, kā arī tiek mērīti koku augstumi.

Dastošanas mērķis ir noteikt koku diametru, sugu un augstumu.

Pēc dastošanas rezultātu apkopošanas meža īpašniekam ir precīza informācija par kokmateriālu apjomu un to vērtību,

kura nodrošina īpašniekam kontroli gadījumos, kad notiek meža ciršana vai īpašuma pārdošana.

Stigošana ir robežu iezīmēšana. Cirsmas robežas apvidū iezīmē tā, lai tās ir skaidri redzamas.

Par skaidri redzamu cirsmas robežu apvidū ir uzskatāma mežaudze līdz 20 gadu vecumam, izcirtums, zeme,

kuras zemes lietošanas veids nav mežs, robežstiga, meža infrastruktūras objekts vai apvidū ar krāsu, lenti vai vizūrstigu iezīmēta cirsmas robeža.

Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par to,

lai cirsmas robežas atbilstu Valsts meža dienestā iesniegtajai skicei.